Déclinaison / Conjugueur latin
| SINGULIER |
| Nom. | conditivus |
| Gen. | conditivi |
| Dat. | conditivo |
| Acc. | conditivum |
| Abl. | conditivo |
| Voc. | conditive |
| PLURIEL |
| Nom. | conditivi |
| Gen. | conditivōrum |
| Dat. | conditivis |
| Acc. | conditivos |
| Abl. | conditivis |
| Voc. | conditivi |
| SINGULIER |
| Nom. | conditivă |
| Gen. | conditivae |
| Dat. | conditivae |
| Acc. | conditivam |
| Abl. | conditivā |
| Voc. | conditivă |
| PLURIEL |
| Nom. | conditivae |
| Gen. | conditivārum |
| Dat. | conditivis |
| Acc. | conditivas |
| Abl. | conditivis |
| Voc. | conditivae |
| SINGULIER |
| Nom. | conditivum |
| Gen. | conditivi |
| Dat. | conditivo |
| Acc. | conditivum |
| Abl. | conditivo |
| Voc. | conditivum |
| PLURIEL |
| Nom. | conditiva |
| Gen. | conditivōrum |
| Dat. | conditivis |
| Acc. | conditiva |
| Abl. | conditivis | |