Déclinaison / Conjugueur latin
| PRÉSENT |
| I sing. | dēnŏto |
| II sing. | dēnŏtas |
| III sing. | dēnŏtat |
| I plur. | dēnŏtāmus |
| II plur. | dēnŏtātis |
| III plur. | dēnŏtant |
| IMPARFAIT |
| I sing. | dēnŏtābam |
| II sing. | dēnŏtābas |
| III sing. | dēnŏtābat |
| I plur. | dēnŏtabāmus |
| II plur. | dēnŏtabātis |
| III plur. | dēnŏtābant |
| FUTUR SIMPLE |
| I sing. | dēnŏtābo |
| II sing. | dēnŏtābis |
| III sing. | dēnŏtābit |
| I plur. | dēnŏtabĭmus |
| II plur. | dēnŏtabĭtis |
| III plur. | dēnŏtābunt |
| PARFAIT |
| I sing. | denotavi |
| II sing. | denotavisti |
| III sing. | denotavit |
| I plur. | denotavĭmus |
| II plur. | denotavistis |
| III plur. | denotavērunt, denotavēre |
| PLUS-QUE-PARFAIT |
| I sing. | denotavĕram |
| II sing. | denotavĕras |
| III sing. | denotavĕrat |
| I plur. | denotaverāmus |
| II plur. | denotaverātis |
| III plur. | denotavĕrant |
| FUTUR ANTÉRIEUR |
| I sing. | denotavĕro |
| II sing. | denotavĕris |
| III sing. | denotavĕrit |
| I plur. | denotaverĭmus |
| II plur. | denotaverĭtis |
| III plur. | denotavĕrint |
| PRÉSENT |
| I sing. | dēnŏtem |
| II sing. | dēnŏtes |
| III sing. | dēnŏtet |
| I plur. | dēnŏtēmus |
| II plur. | dēnŏtētis |
| III plur. | dēnŏtent |
| IMPARFAIT |
| I sing. | dēnŏtārem |
| II sing. | dēnŏtāres |
| III sing. | dēnŏtāret |
| I plur. | dēnŏtarēmus |
| II plur. | dēnŏtarētis |
| III plur. | dēnŏtārent |
| PARFAIT |
| I sing. | denotavĕrim |
| II sing. | denotavĕris |
| III sing. | denotavĕrit |
| I plur. | denotaverĭmus |
| II plur. | denotaverĭtis |
| III plur. | denotavĕrint |
| PLUS-QUE-PARFAIT |
| I sing. | denotavissem |
| II sing. | denotavisses |
| III sing. | denotavisset |
| I plur. | denotavissēmus |
| II plur. | denotavissētis |
| III plur. | denotavissent |
| IMPÉRATIF |
| PRÉSENT |
| II sing. | dēnŏta |
| II plur. | dēnŏtāte |
| FUTUR |
| II sing. | dēnŏtāto |
| III sing. | dēnŏtāto |
| II plur. | dēnŏtatōte |
| III plur. | dēnŏtanto |
 |
| PARTICIPE |
| PRÉSENT |
| dēnŏtans, antis |
| FUTUR |
| denotatūrūs, a, ūm |
| INFINITIF |
| PRÉSENT |
| dēnŏtāre |
| PARFAIT |
| denotavisse |
| FUTUR |
| Singolare: | denotatūrūm, am, ūm esse |
| Plurale: | denotatūros, as, a esse |
| GERUNDIF |
| Génitif: | dēnŏtandi |
| Datif: | dēnŏtando |
| Accusatif: | ad dēnŏtandum |
| Ablatif: | dēnŏtando |
| SUPIN |
| denotatum |
Voir la forme passive de ce verbe
Parcourir le dictionnaire
A
B
C
D
E
F
G
H
I
J
K
L
M
N
O
P
Q
R
S
T
U
V
W
X
Y
Z
{{ID:DENOTO100}}
---CACHE---
|
Visitez nos sites:
En français
In english
In Deutsch
En español
Em portugues
По русски
Στα ελληνικά
|
Ën piemontèis
|