Déclinaison / Conjugueur latin
ēmātūresco - Diathèse active
(ēmātūresco, ēmātūrescis, ēmātūrescĕre, ematurui)
verbe intransitif III conjugaison
Voir la traduction de ce mot
| PRÉSENT |
| I sing. | ēmātūresco |
| II sing. | ēmātūrescis |
| III sing. | ēmātūrescit |
| I plur. | ēmātūrescĭmus |
| II plur. | ēmātūrescĭtis |
| III plur. | ēmātūrescunt |
| IMPARFAIT |
| I sing. | ēmātūrescēbam |
| II sing. | ēmātūrescēbas |
| III sing. | ēmātūrescēbat |
| I plur. | ēmātūrescebāmus |
| II plur. | ēmātūrescebātis |
| III plur. | ēmātūrescēbant |
| FUTUR SIMPLE |
| I sing. | ēmātūrescam |
| II sing. | ēmātūresces |
| III sing. | ēmātūrescet |
| I plur. | ēmātūrescēmus |
| II plur. | ēmātūrescētis |
| III plur. | ēmātūrescent |
| PARFAIT |
| I sing. | ematurui |
| II sing. | ematuruisti |
| III sing. | ematuruit |
| I plur. | ematuruĭmus |
| II plur. | ematuruistis |
| III plur. | ematuruērunt, ematuruēre |
| PLUS-QUE-PARFAIT |
| I sing. | ematuruĕram |
| II sing. | ematuruĕras |
| III sing. | ematuruĕrat |
| I plur. | ematuruerāmus |
| II plur. | ematuruerātis |
| III plur. | ematuruĕrant |
| FUTUR ANTÉRIEUR |
| I sing. | ematuruĕro |
| II sing. | ematuruĕris |
| III sing. | ematuruĕrit |
| I plur. | ematuruerĭmus |
| II plur. | ematuruerĭtis |
| III plur. | ematuruĕrint |
| PRÉSENT |
| I sing. | ēmātūrescam |
| II sing. | ēmātūrescas |
| III sing. | ēmātūrescat |
| I plur. | ēmātūrescāmus |
| II plur. | ēmātūrescātis |
| III plur. | ēmātūrescant |
| IMPARFAIT |
| I sing. | ēmātūrescĕrem |
| II sing. | ēmātūrescĕres |
| III sing. | ēmātūrescĕret |
| I plur. | ēmātūrescerēmus |
| II plur. | ēmātūrescerētis |
| III plur. | ēmātūrescĕrent |
| PARFAIT |
| I sing. | ematuruĕrim |
| II sing. | ematuruĕris |
| III sing. | ematuruĕrit |
| I plur. | ematuruerĭmus |
| II plur. | ematuruerĭtis |
| III plur. | ematuruĕrint |
| PLUS-QUE-PARFAIT |
| I sing. | ematuruissem |
| II sing. | ematuruisses |
| III sing. | ematuruisset |
| I plur. | ematuruissēmus |
| II plur. | ematuruissētis |
| III plur. | ematuruissent |
| IMPÉRATIF |
| PRÉSENT |
| II sing. | ēmātūrescĕ |
| II plur. | ēmātūrescĭte |
| FUTUR |
| II sing. | ēmātūrescĭto |
| III sing. | ēmātūrescĭto |
| II plur. | ēmātūrescitōte |
| III plur. | ēmātūrescunto |
 |
| PARTICIPE |
| PRÉSENT |
| ēmātūrescens, –entis |
| FUTUR |
| – |
| INFINITIF |
| PRÉSENT |
| ēmātūrescĕre |
| PARFAIT |
| ematuruisse |
| FUTUR |
| Singolare: | – |
| Plurale: | – |
| GERUNDIF |
| Génitif: | ēmātūrescendi |
| Datif: | ēmātūrescendo |
| Accusatif: | ad ēmātūrescendum |
| Ablatif: | ēmātūrescendo |
| SUPIN |
| – |
Parcourir le dictionnaire
A
B
C
D
E
F
G
H
I
J
K
L
M
N
O
P
Q
R
S
T
U
V
W
X
Y
Z
{{ID:EMATURESCO100}}
---CACHE---
|
Visitez nos sites:
En français
In english
In Deutsch
En español
Em portugues
По русски
Στα ελληνικά
|
Ën piemontèis
|
