Déclinaison / Conjugueur latin
| SINGULIER |
| Nom. | exortivus |
| Gen. | exortivi |
| Dat. | exortivo |
| Acc. | exortivum |
| Abl. | exortivo |
| Voc. | exortive |
| PLURIEL |
| Nom. | exortivi |
| Gen. | exortivōrum |
| Dat. | exortivis |
| Acc. | exortivos |
| Abl. | exortivis |
| Voc. | exortivi |
| SINGULIER |
| Nom. | exortivă |
| Gen. | exortivae |
| Dat. | exortivae |
| Acc. | exortivam |
| Abl. | exortivā |
| Voc. | exortivă |
| PLURIEL |
| Nom. | exortivae |
| Gen. | exortivārum |
| Dat. | exortivis |
| Acc. | exortivas |
| Abl. | exortivis |
| Voc. | exortivae |
| SINGULIER |
| Nom. | exortivum |
| Gen. | exortivi |
| Dat. | exortivo |
| Acc. | exortivum |
| Abl. | exortivo |
| Voc. | exortivum |
| PLURIEL |
| Nom. | exortiva |
| Gen. | exortivōrum |
| Dat. | exortivis |
| Acc. | exortiva |
| Abl. | exortivis | |