Déclinaison / Conjugueur latin
| SINGULIER |
| Nom. | opportunus |
| Gen. | opportuni |
| Dat. | opportuno |
| Acc. | opportunum |
| Abl. | opportuno |
| Voc. | opportune |
| PLURIEL |
| Nom. | opportuni |
| Gen. | opportunōrum |
| Dat. | opportunis |
| Acc. | opportunos |
| Abl. | opportunis |
| Voc. | opportuni |
| SINGULIER |
| Nom. | opportună |
| Gen. | opportunae |
| Dat. | opportunae |
| Acc. | opportunam |
| Abl. | opportunā |
| Voc. | opportună |
| PLURIEL |
| Nom. | opportunae |
| Gen. | opportunārum |
| Dat. | opportunis |
| Acc. | opportunas |
| Abl. | opportunis |
| Voc. | opportunae |
| SINGULIER |
| Nom. | opportunum |
| Gen. | opportuni |
| Dat. | opportuno |
| Acc. | opportunum |
| Abl. | opportuno |
| Voc. | opportunum |
| PLURIEL |
| Nom. | opportuna |
| Gen. | opportunōrum |
| Dat. | opportunis |
| Acc. | opportuna |
| Abl. | opportunis | |