Déclinaison / Conjugueur latin
| PRÉSENT |
| I sing. | sŏno |
| II sing. | sŏnas |
| III sing. | sŏnat |
| I plur. | sŏnāmus |
| II plur. | sŏnātis |
| III plur. | sŏnant |
| IMPARFAIT |
| I sing. | sŏnābam |
| II sing. | sŏnābas |
| III sing. | sŏnābat |
| I plur. | sŏnabāmus |
| II plur. | sŏnabātis |
| III plur. | sŏnābant |
| FUTUR SIMPLE |
| I sing. | sŏnābo |
| II sing. | sŏnābis |
| III sing. | sŏnābit |
| I plur. | sŏnabĭmus |
| II plur. | sŏnabĭtis |
| III plur. | sŏnābunt |
| PARFAIT |
| I sing. | sonui, sonavi |
| II sing. | sonuisti, sonavisti |
| III sing. | sonuit, sonavit |
| I plur. | sonuĭmus, sonavĭmus |
| II plur. | sonuistis, sonavistis |
| III plur. | sonuērunt, sonuēre, sonavērunt, sonavēre |
| PLUS-QUE-PARFAIT |
| I sing. | sonuĕram, sonavĕram |
| II sing. | sonuĕras, sonavĕras |
| III sing. | sonuĕrat, sonavĕrat |
| I plur. | sonuerāmus, sonaverāmus |
| II plur. | sonuerātis, sonaverātis |
| III plur. | sonuĕrant, sonavĕrant |
| FUTUR ANTÉRIEUR |
| I sing. | sonuĕro, sonavĕro |
| II sing. | sonuĕris, sonavĕris |
| III sing. | sonuĕrit, sonavĕrit |
| I plur. | sonuerĭmus, sonaverĭmus |
| II plur. | sonuerĭtis, sonaverĭtis |
| III plur. | sonuĕrint, sonavĕrint |
| PRÉSENT |
| I sing. | sŏnem |
| II sing. | sŏnes |
| III sing. | sŏnet |
| I plur. | sŏnēmus |
| II plur. | sŏnētis |
| III plur. | sŏnent |
| IMPARFAIT |
| I sing. | sŏnārem |
| II sing. | sŏnāres |
| III sing. | sŏnāret |
| I plur. | sŏnarēmus |
| II plur. | sŏnarētis |
| III plur. | sŏnārent |
| PARFAIT |
| I sing. | sonuĕrim, sonavĕrim |
| II sing. | sonuĕris, sonavĕris |
| III sing. | sonuĕrit, sonavĕrit |
| I plur. | sonuerĭmus, sonaverĭmus |
| II plur. | sonuerĭtis, sonaverĭtis |
| III plur. | sonuĕrint, sonavĕrint |
| PLUS-QUE-PARFAIT |
| I sing. | sonuissem, sonavissem |
| II sing. | sonuisses, sonavisses |
| III sing. | sonuisset, sonavisset |
| I plur. | sonuissēmus, sonavissēmus |
| II plur. | sonuissētis, sonavissētis |
| III plur. | sonuissent, sonavissent |
| IMPÉRATIF |
| PRÉSENT |
| II sing. | sŏna |
| II plur. | sŏnāte |
| FUTUR |
| II sing. | sŏnāto |
| III sing. | sŏnāto |
| II plur. | sŏnatōte |
| III plur. | sŏnanto |
 |
| PARTICIPE |
| PRÉSENT |
| sŏnans, antis |
| FUTUR |
| sonitūrūs, a, ūm, sonavūrūs, a, ūm |
| INFINITIF |
| PRÉSENT |
| sŏnāre |
| PARFAIT |
| sonuisse, sonavisse |
| FUTUR |
| Singolare: | sonitūrūm, am, ūm esse |
| Plurale: | sonitūros, as, a esse |
| GERUNDIF |
| Génitif: | sŏnandi |
| Datif: | sŏnando |
| Accusatif: | ad sŏnandum |
| Ablatif: | sŏnando |
| SUPIN |
| sonitum |
Voir la forme passive de ce verbe
Parcourir le dictionnaire
A
B
C
D
E
F
G
H
I
J
K
L
M
N
O
P
Q
R
S
T
U
V
W
X
Y
Z
{{ID:SONO100}}
---CACHE---
|
Visitez nos sites:
En français
In english
In Deutsch
En español
Em portugues
По русски
Στα ελληνικά
|
Ën piemontèis
|