Déclinaison / Conjugueur latin
| SINGULIER |
| Nom. | suāvĭlŏquens |
| Gen. | suaviloquentis |
| Dat. | suaviloquenti |
| Acc. | suaviloquentem |
| Abl. | suaviloquenti |
| Voc. | suāvĭlŏquens |
| PLURIEL |
| Nom. | suaviloquentes |
| Gen. | suaviloquentĭum |
| Dat. | suaviloquentĭbus |
| Acc. | suaviloquentes |
| Abl. | suaviloquentĭbus |
| Voc. | suaviloquentes |
| SINGULIER |
| Nom. | suāvĭlŏquens |
| Gen. | suaviloquentis |
| Dat. | suaviloquenti |
| Acc. | suaviloquentem |
| Abl. | suaviloquenti |
| Voc. | suāvĭlŏquens |
| PLURIEL |
| Nom. | suaviloquentes |
| Gen. | suaviloquentĭum |
| Dat. | suaviloquentĭbus |
| Acc. | suaviloquentes |
| Abl. | suaviloquentĭbus |
| Voc. | suaviloquentes |
| SINGULIER |
| Nom. | suāvĭlŏquens |
| Gen. | suaviloquentis |
| Dat. | suaviloquenti |
| Acc. | suāvĭlŏquens |
| Abl. | suaviloquenti |
| Voc. | suāvĭlŏquens |
| PLURIEL |
| Nom. | suaviloquentĭa |
| Gen. | suaviloquentĭum |
| Dat. | suaviloquentĭbus |
| Acc. | suaviloquentĭa |
| Abl. | suaviloquentĭbus | |