Déclinaison / Conjugueur latin
| PRÉSENT |
| I sing. | ăbĕo |
| II sing. | ăbis |
| III sing. | ăbit |
| I plur. | ăbīmus |
| II plur. | ăbītis |
| III plur. | ăbeunt |
| IMPARFAIT |
| I sing. | ăbībam |
| II sing. | ăbības |
| III sing. | ăbībat |
| I plur. | ăbibāmus |
| II plur. | ăbibātis |
| III plur. | ăbībant |
| FUTUR SIMPLE |
| I sing. | ăbībo |
| II sing. | ăbībis |
| III sing. | ăbībit |
| I plur. | ăbibĭmus |
| II plur. | ăbibĭtis |
| III plur. | ăbībunt |
| PARFAIT |
| I sing. | abii o abivi |
| II sing. | abiisti o abivisti |
| III sing. | abiit o abivit |
| I plur. | abiĭmus o abivĭmus |
| II plur. | ăbistis o abivistis |
| III plur. | abiērunt o abivērunt |
| PLUS-QUE-PARFAIT |
| I sing. | abiĕram o abivĕram |
| II sing. | abiĕras o abivĕras |
| III sing. | abiĕrat o abivĕrat |
| I plur. | abierāmus o abiverāmus |
| II plur. | abierātis o abiverātis |
| III plur. | abiĕrant o abivĕrant |
| FUTUR ANTÉRIEUR |
| I sing. | abiĕro o abivĕro |
| II sing. | abiĕris o abivĕris |
| III sing. | abiĕrit o abivĕrit |
| I plur. | abierĭmus o abiverĭmus |
| II plur. | abierĭtis o abiverĭtis |
| III plur. | abiĕrint o abivĕrint |
| PRÉSENT |
| I sing. | ăbĕam |
| II sing. | ăbĕas |
| III sing. | ăbĕat |
| I plur. | ăbeāmus |
| II plur. | ăbeātis |
| III plur. | ăbĕant |
| IMPARFAIT |
| I sing. | ăbīrem |
| II sing. | ăbīres |
| III sing. | ăbīret |
| I plur. | ăbirēmus |
| II plur. | ăbirētis |
| III plur. | ăbīrent |
| PARFAIT |
| I sing. | abiĕrim o abivĕrim |
| II sing. | abiĕris o abivĕris |
| III sing. | abiĕrit o abivĕrit |
| I plur. | abierĭmus o abiverĭmus |
| II plur. | abierĭtis o abiverĭtis |
| III plur. | abiĕrint o abivĕrint |
| PLUS-QUE-PARFAIT |
| I sing. | abiissem o abivissem |
| II sing. | abiisses o abivisses |
| III sing. | abiisset o abivisset |
| I plur. | abiissēmus o abivissēmus |
| II plur. | abiissētis o abivissētis |
| III plur. | abiissent o abivissent |
| IMPÉRATIF |
| PRÉSENT |
| II sing. | ăbi, abei |
| II plur. | ăbīte |
| FUTUR |
| II sing. | ăbĭto |
| III sing. | ăbĭto |
| II plur. | ăbitōte |
| III plur. | ăbeunto |
 |
| PARTICIPE |
| PRÉSENT |
| ăbiens, euntis |
| FUTUR |
| abitūrūs, a, ūm |
| INFINITIF |
| PRÉSENT |
| ăbire |
| PARFAIT |
| abiisse o abivisse |
| FUTUR |
| Singolare: | abitūrūm, am, ūm esse |
| Plurale: | abitūros, as, a esse |
| GERUNDIF |
| Génitif: | ăbeundi ăbiendi |
| Datif: | ăbeundo |
| Accusatif: | ad ăbeundum |
| Ablatif: | ăbeundo |
| SUPIN |
| abitum |
Parcourir le dictionnaire
A
B
C
D
E
F
G
H
I
J
K
L
M
N
O
P
Q
R
S
T
U
V
W
X
Y
Z
{{ID:ABEO100}}
---CACHE---
|
Visitez nos sites:
En français
In english
In Deutsch
En español
Em portugues
По русски
Στα ελληνικά
|
Ën piemontèis
|