Déclinaison / Conjugueur latin
| PRÉSENT |
| I sing. | coniŭgo |
| II sing. | coniŭgas |
| III sing. | coniŭgat |
| I plur. | coniŭgāmus |
| II plur. | coniŭgātis |
| III plur. | coniŭgant |
| IMPARFAIT |
| I sing. | coniŭgābam |
| II sing. | coniŭgābas |
| III sing. | coniŭgābat |
| I plur. | coniŭgabāmus |
| II plur. | coniŭgabātis |
| III plur. | coniŭgābant |
| FUTUR SIMPLE |
| I sing. | coniŭgābo |
| II sing. | coniŭgābis |
| III sing. | coniŭgābit |
| I plur. | coniŭgabĭmus |
| II plur. | coniŭgabĭtis |
| III plur. | coniŭgābunt |
| PARFAIT |
| I sing. | coniugavi |
| II sing. | coniugavisti |
| III sing. | coniugavit |
| I plur. | coniugavĭmus |
| II plur. | coniugavistis |
| III plur. | coniugavērunt, coniugavēre |
| PLUS-QUE-PARFAIT |
| I sing. | coniugavĕram |
| II sing. | coniugavĕras |
| III sing. | coniugavĕrat |
| I plur. | coniugaverāmus |
| II plur. | coniugaverātis |
| III plur. | coniugavĕrant |
| FUTUR ANTÉRIEUR |
| I sing. | coniugavĕro |
| II sing. | coniugavĕris |
| III sing. | coniugavĕrit |
| I plur. | coniugaverĭmus |
| II plur. | coniugaverĭtis |
| III plur. | coniugavĕrint |
| PRÉSENT |
| I sing. | coniŭgem |
| II sing. | coniŭges |
| III sing. | coniŭget |
| I plur. | coniŭgēmus |
| II plur. | coniŭgētis |
| III plur. | coniŭgent |
| IMPARFAIT |
| I sing. | coniŭgārem |
| II sing. | coniŭgāres |
| III sing. | coniŭgāret |
| I plur. | coniŭgarēmus |
| II plur. | coniŭgarētis |
| III plur. | coniŭgārent |
| PARFAIT |
| I sing. | coniugavĕrim |
| II sing. | coniugavĕris |
| III sing. | coniugavĕrit |
| I plur. | coniugaverĭmus |
| II plur. | coniugaverĭtis |
| III plur. | coniugavĕrint |
| PLUS-QUE-PARFAIT |
| I sing. | coniugavissem |
| II sing. | coniugavisses |
| III sing. | coniugavisset |
| I plur. | coniugavissēmus |
| II plur. | coniugavissētis |
| III plur. | coniugavissent |
| IMPÉRATIF |
| PRÉSENT |
| II sing. | coniŭga |
| II plur. | coniŭgāte |
| FUTUR |
| II sing. | coniŭgāto |
| III sing. | coniŭgāto |
| II plur. | coniŭgatōte |
| III plur. | coniŭganto |
 |
| PARTICIPE |
| PRÉSENT |
| coniŭgans, antis |
| FUTUR |
| coniugatūrūs, a, ūm |
| INFINITIF |
| PRÉSENT |
| coniŭgāre |
| PARFAIT |
| coniugavisse |
| FUTUR |
| Singolare: | coniugatūrūm, am, ūm esse |
| Plurale: | coniugatūros, as, a esse |
| GERUNDIF |
| Génitif: | coniŭgandi |
| Datif: | coniŭgando |
| Accusatif: | ad coniŭgandum |
| Ablatif: | coniŭgando |
| SUPIN |
| coniugatum |
Voir la forme passive de ce verbe
Parcourir le dictionnaire
A
B
C
D
E
F
G
H
I
J
K
L
M
N
O
P
Q
R
S
T
U
V
W
X
Y
Z
{{ID:CONIUGO100}}
---CACHE---
|
Visitez nos sites:
En français
In english
In Deutsch
En español
Em portugues
По русски
Στα ελληνικά
|
Ën piemontèis
|