Déclinaison / Conjugueur latin
| PRÉSENT |
| I sing. | convēlor |
| II sing. | convēlāris, convēlāre |
| III sing. | convēlātur |
| I plur. | convēlāmur |
| II plur. | convēlamĭni |
| III plur. | convēlantur |
| IMPARFAIT |
| I sing. | convēlābar |
| II sing. | convēlabāris, convēlabāre |
| III sing. | convēlabātur |
| I plur. | convēlabāmur |
| II plur. | convēlabamĭni |
| III plur. | convēlabantur |
| FUTUR SIMPLE |
| I sing. | convēlābor |
| II sing. | convēlabĕris, convēlabĕre |
| III sing. | convēlabĭtur |
| I plur. | convēlabĭmur |
| II plur. | convēlabimĭni |
| III plur. | convēlabuntur |
| PARFAIT |
| I sing. | convelatus, a, um sum |
| II sing. | convelatus, a, um es |
| III sing. | convelatus, a, um est |
| I plur. | convelati, ae, a sumus |
| II plur. | convelati, ae, a estis |
| III plur. | convelati, ae, a sunt |
| PLUS-QUE-PARFAIT |
| I sing. | convelatus, a, um eram |
| II sing. | convelatus, a, um eras |
| III sing. | convelatus, a, um erat |
| I plur. | convelati, ae, a eramus |
| II plur. | convelati, ae, a eratis |
| III plur. | convelati, ae, a erant |
| FUTUR ANTÉRIEUR |
| I sing. | convelatus, a, um ero |
| II sing. | convelatus, a, um eris |
| III sing. | convelatus, a, um erit |
| I plur. | convelati, ae, a erimus |
| II plur. | convelati, ae, a eritis |
| III plur. | convelati, ae, a erunt |
| PRÉSENT |
| I sing. | convēler |
| II sing. | convēlēris, convēlēre |
| III sing. | convēlētur |
| I plur. | convēlēmur |
| II plur. | convēlemĭni |
| III plur. | convēlentur |
| IMPARFAIT |
| I sing. | convēlārer |
| II sing. | convēlarēris, convēlarēre |
| III sing. | convēlarētur |
| I plur. | convēlarēmur |
| II plur. | convēlaremĭni |
| III plur. | convēlarentur |
| PARFAIT |
| I sing. | convelatus, a, um sim |
| II sing. | convelatus, a, um sis |
| III sing. | convelatus, a, um sit |
| I plur. | convelati, ae, a simus |
| II plur. | convelati, ae, a sitis |
| III plur. | convelati, ae, a sint |
| PLUS-QUE-PARFAIT |
| I sing. | convelatus, a, um essem |
| II sing. | convelatus, a, um esses |
| III sing. | convelatus, a, um esset |
| I plur. | convelati, ae, a essemus |
| II plur. | convelati, ae, a essetis |
| III plur. | convelati, ae, a essent |
| IMPÉRATIF |
| PRÉSENT |
| II sing. | convēlāre |
| II plur. | convēlamĭni |
| FUTUR |
| II sing. | convēlātor |
| III sing. | convēlātor |
| II plur. | |
| III plur. | convēlantor |
| PARTICIPE |
| PARFAIT |
| convelatus, a, um |
| INFINITO |
| PRÉSENT |
| convēlāri |
| PARFAIT |
| Singolare: | convelatus, a, um esse |
| Plurale: | convelati, ae, a esse |
| FUTUR |
| convelatum esse |
| GERUNDIVO |
| convēlandus, a, um | |