Déclinaison / Conjugueur latin
dīvīno - Diathèse active
(dīvīno, dīvīnas, divinavi, dīvīnāre, divinatum)
verbe transitif e intransitif I conjugaison
Voir la traduction de ce mot
| PRÉSENT |
| I sing. | dīvīno |
| II sing. | dīvīnas |
| III sing. | dīvīnat |
| I plur. | dīvīnāmus |
| II plur. | dīvīnātis |
| III plur. | dīvīnant |
| IMPARFAIT |
| I sing. | dīvīnābam |
| II sing. | dīvīnābas |
| III sing. | dīvīnābat |
| I plur. | dīvīnabāmus |
| II plur. | dīvīnabātis |
| III plur. | dīvīnābant |
| FUTUR SIMPLE |
| I sing. | dīvīnābo |
| II sing. | dīvīnābis |
| III sing. | dīvīnābit |
| I plur. | dīvīnabĭmus |
| II plur. | dīvīnabĭtis |
| III plur. | dīvīnābunt |
| PARFAIT |
| I sing. | divinavi |
| II sing. | divinavisti |
| III sing. | divinavit |
| I plur. | divinavĭmus |
| II plur. | divinavistis |
| III plur. | divinavēreunt, divinavēre |
| PLUS-QUE-PARFAIT |
| I sing. | divinavĕram |
| II sing. | divinavĕras |
| III sing. | divinavĕrat |
| I plur. | divinaverāmus |
| II plur. | divinaverātis |
| III plur. | divinavĕrant |
| FUTUR ANTÉRIEUR |
| I sing. | divinavĕro |
| II sing. | divinavĕris |
| III sing. | divinavĕrit |
| I plur. | divinaverĭmus |
| II plur. | divinaverĭtis |
| III plur. | divinavĕrint |
| PRÉSENT |
| I sing. | dīvīnem |
| II sing. | dīvīnes |
| III sing. | dīvīnet |
| I plur. | dīvīnēmus |
| II plur. | dīvīnētis |
| III plur. | dīvīnent |
| IMPARFAIT |
| I sing. | dīvīnārem |
| II sing. | dīvīnāres |
| III sing. | dīvīnāret |
| I plur. | dīvīnarēmus |
| II plur. | dīvīnarētis |
| III plur. | dīvīnārent |
| PARFAIT |
| I sing. | divinavĕrim |
| II sing. | divinavĕris |
| III sing. | divinavĕrit |
| I plur. | divinaverĭmus |
| II plur. | divinaverĭtis |
| III plur. | divinavĕrint |
| PLUS-QUE-PARFAIT |
| I sing. | divinavissem |
| II sing. | divinavisses |
| III sing. | divinavisset |
| I plur. | divinavissēmus |
| II plur. | divinavissētis |
| III plur. | divinavissent |
| IMPÉRATIF |
| PRÉSENT |
| II sing. | dīvīna |
| II plur. | dīvīnāte |
| FUTUR |
| II sing. | dīvīnāto |
| III sing. | dīvīnāto |
| II plur. | dīvīnatōte |
| III plur. | dīvīnanto |
 |
| PARTICIPE |
| PRÉSENT |
| dīvīnans, antis |
| FUTUR |
| divinatūrūs, a, ūm |
| INFINITIF |
| PRÉSENT |
| dīvīnāre |
| PARFAIT |
| divinavisse |
| FUTUR |
| Singolare: | divinatūrūm, am, ūm esse |
| Plurale: | divinatūros, as, a esse |
| GERUNDIF |
| Génitif: | dīvīnandi |
| Datif: | dīvīnando |
| Accusatif: | ad dīvīnandum |
| Ablatif: | dīvīnando |
| SUPIN |
| divinatum |
Voir la forme passive de ce verbe
Parcourir le dictionnaire
A
B
C
D
E
F
G
H
I
J
K
L
M
N
O
P
Q
R
S
T
U
V
W
X
Y
Z
{{ID:DIVINO100}}
---CACHE---
|
Visitez nos sites:
En français
In english
In Deutsch
En español
Em portugues
По русски
Στα ελληνικά
|
Ën piemontèis
|