Déclinaison / Conjugueur latin
dīvīnor - Diathèse passive
(dīvīno, dīvīnas, divinavi, dīvīnāre, divinatum)
verbe transitif e intransitif I conjugaison
Voir la traduction de ce mot
| PRÉSENT |
| I sing. | dīvīnor |
| II sing. | dīvīnāris, dīvīnāre |
| III sing. | dīvīnātur |
| I plur. | dīvīnāmur |
| II plur. | dīvīnamĭni |
| III plur. | dīvīnantur |
| IMPARFAIT |
| I sing. | dīvīnābar |
| II sing. | dīvīnabāris, dīvīnabāre |
| III sing. | dīvīnabātur |
| I plur. | dīvīnabāmur |
| II plur. | dīvīnabamĭni |
| III plur. | dīvīnabantur |
| FUTUR SIMPLE |
| I sing. | dīvīnābor |
| II sing. | dīvīnabĕris, dīvīnabĕre |
| III sing. | dīvīnabĭtur |
| I plur. | dīvīnabĭmur |
| II plur. | dīvīnabimĭni |
| III plur. | dīvīnabuntur |
| PARFAIT |
| I sing. | divinatus, a, um sum |
| II sing. | divinatus, a, um es |
| III sing. | divinatus, a, um est |
| I plur. | divinati, ae, a sumus |
| II plur. | divinati, ae, a estis |
| III plur. | divinati, ae, a sunt |
| PLUS-QUE-PARFAIT |
| I sing. | divinatus, a, um eram |
| II sing. | divinatus, a, um eras |
| III sing. | divinatus, a, um erat |
| I plur. | divinati, ae, a eramus |
| II plur. | divinati, ae, a eratis |
| III plur. | divinati, ae, a erant |
| FUTUR ANTÉRIEUR |
| I sing. | divinatus, a, um ero |
| II sing. | divinatus, a, um eris |
| III sing. | divinatus, a, um erit |
| I plur. | divinati, ae, a erimus |
| II plur. | divinati, ae, a eritis |
| III plur. | divinati, ae, a erunt |
| PRÉSENT |
| I sing. | dīvīner |
| II sing. | dīvīnēris, dīvīnēre |
| III sing. | dīvīnētur |
| I plur. | dīvīnēmur |
| II plur. | dīvīnemĭni |
| III plur. | dīvīnentur |
| IMPARFAIT |
| I sing. | dīvīnārer |
| II sing. | dīvīnarēris, dīvīnarēre |
| III sing. | dīvīnarētur |
| I plur. | dīvīnarēmur |
| II plur. | dīvīnaremĭni |
| III plur. | dīvīnarentur |
| PARFAIT |
| I sing. | divinatus, a, um sim |
| II sing. | divinatus, a, um sis |
| III sing. | divinatus, a, um sit |
| I plur. | divinati, ae, a simus |
| II plur. | divinati, ae, a sitis |
| III plur. | divinati, ae, a sint |
| PLUS-QUE-PARFAIT |
| I sing. | divinatus, a, um essem |
| II sing. | divinatus, a, um esses |
| III sing. | divinatus, a, um esset |
| I plur. | divinati, ae, a essemus |
| II plur. | divinati, ae, a essetis |
| III plur. | divinati, ae, a essent |
| IMPÉRATIF |
| PRÉSENT |
| II sing. | dīvīnāre |
| II plur. | dīvīnamĭni |
| FUTUR |
| II sing. | dīvīnātor |
| III sing. | dīvīnātor |
| II plur. | |
| III plur. | dīvīnantor |
| PARTICIPE |
| PARFAIT |
| divinatus, a, um |
| INFINITO |
| PRÉSENT |
| dīvīnāri |
| PARFAIT |
| Singolare: | divinatus, a, um esse |
| Plurale: | divinati, ae, a esse |
| FUTUR |
| divinatum esse |
| GERUNDIVO |
| dīvīnandus, a, um |
| SUPIN |
| divinatu |
Parcourir le dictionnaire
A
B
C
D
E
F
G
H
I
J
K
L
M
N
O
P
Q
R
S
T
U
V
W
X
Y
Z
{{ID:DIVINOR100}}
---CACHE---
|
Visitez nos sites:
En français
In english
In Deutsch
En español
Em portugues
По русски
Στα ελληνικά
|
Ën piemontèis
|