Déclinaison / Conjugueur latin
| SINGULIER |
| Nom. | obrutus |
| Gen. | obruti |
| Dat. | obruto |
| Acc. | obrutum |
| Abl. | obruto |
| Voc. | obrute |
| PLURIEL |
| Nom. | obruti |
| Gen. | obrutōrum |
| Dat. | obrutis |
| Acc. | obrutos |
| Abl. | obrutis |
| Voc. | obruti |
| SINGULIER |
| Nom. | obrută |
| Gen. | obrutae |
| Dat. | obrutae |
| Acc. | obrutam |
| Abl. | obrutā |
| Voc. | obrută |
| PLURIEL |
| Nom. | obrutae |
| Gen. | obrutārum |
| Dat. | obrutis |
| Acc. | obrutas |
| Abl. | obrutis |
| Voc. | obrutae |
| SINGULIER |
| Nom. | obrutum |
| Gen. | obruti |
| Dat. | obruto |
| Acc. | obrutum |
| Abl. | obruto |
| Voc. | obrutum |
| PLURIEL |
| Nom. | obruta |
| Gen. | obrutōrum |
| Dat. | obrutis |
| Acc. | obruta |
| Abl. | obrutis |
| Voc. | obruta |
Parcourir le dictionnaire
A
B
C
D
E
F
G
H
I
J
K
L
M
N
O
P
Q
R
S
T
U
V
W
X
Y
Z
{{ID:OBRUTUS200}}
---CACHE---
|
Visitez nos sites:
En français
In english
In Deutsch
En español
Em portugues
По русски
Στα ελληνικά
|
Ën piemontèis
|