Déclinaison / Conjugueur latin
praedīvīno - Diathèse active
(praedīvīno, praedīvīnas, praedivinavi, praedīvīnāre, praedivinatum)
verbe transitif I conjugaison
Voir la traduction de ce mot
| PRÉSENT |
| I sing. | praedīvīno |
| II sing. | praedīvīnas |
| III sing. | praedīvīnat |
| I plur. | praedīvīnāmus |
| II plur. | praedīvīnātis |
| III plur. | praedīvīnant |
| IMPARFAIT |
| I sing. | praedīvīnābam |
| II sing. | praedīvīnābas |
| III sing. | praedīvīnābat |
| I plur. | praedīvīnabāmus |
| II plur. | praedīvīnabātis |
| III plur. | praedīvīnābant |
| FUTUR SIMPLE |
| I sing. | praedīvīnābo |
| II sing. | praedīvīnābis |
| III sing. | praedīvīnābit |
| I plur. | praedīvīnabĭmus |
| II plur. | praedīvīnabĭtis |
| III plur. | praedīvīnābunt |
| PARFAIT |
| I sing. | praedivinavi |
| II sing. | praedivinavisti |
| III sing. | praedivinavit |
| I plur. | praedivinavĭmus |
| II plur. | praedivinavistis |
| III plur. | praedivinavērunt, praedivinavēre |
| PLUS-QUE-PARFAIT |
| I sing. | praedivinavĕram |
| II sing. | praedivinavĕras |
| III sing. | praedivinavĕrat |
| I plur. | praedivinaverāmus |
| II plur. | praedivinaverātis |
| III plur. | praedivinavĕrant |
| FUTUR ANTÉRIEUR |
| I sing. | praedivinavĕro |
| II sing. | praedivinavĕris |
| III sing. | praedivinavĕrit |
| I plur. | praedivinaverĭmus |
| II plur. | praedivinaverĭtis |
| III plur. | praedivinavĕrint |
| PRÉSENT |
| I sing. | praedīvīnem |
| II sing. | praedīvīnes |
| III sing. | praedīvīnet |
| I plur. | praedīvīnēmus |
| II plur. | praedīvīnētis |
| III plur. | praedīvīnent |
| IMPARFAIT |
| I sing. | praedīvīnārem |
| II sing. | praedīvīnāres |
| III sing. | praedīvīnāret |
| I plur. | praedīvīnarēmus |
| II plur. | praedīvīnarētis |
| III plur. | praedīvīnārent |
| PARFAIT |
| I sing. | praedivinavĕrim |
| II sing. | praedivinavĕris |
| III sing. | praedivinavĕrit |
| I plur. | praedivinaverĭmus |
| II plur. | praedivinaverĭtis |
| III plur. | praedivinavĕrint |
| PLUS-QUE-PARFAIT |
| I sing. | praedivinavissem |
| II sing. | praedivinavisses |
| III sing. | praedivinavisset |
| I plur. | praedivinavissēmus |
| II plur. | praedivinavissētis |
| III plur. | praedivinavissent |
| IMPÉRATIF |
| PRÉSENT |
| II sing. | praedīvīna |
| II plur. | praedīvīnāte |
| FUTUR |
| II sing. | praedīvīnāto |
| III sing. | praedīvīnāto |
| II plur. | praedīvīnatōte |
| III plur. | praedīvīnanto |
 |
| PARTICIPE |
| PRÉSENT |
| praedīvīnans, antis |
| FUTUR |
| praedivinatūrūs, a, ūm |
| INFINITIF |
| PRÉSENT |
| praedīvīnāre |
| PARFAIT |
| praedivinavisse |
| FUTUR |
| Singolare: | praedivinatūrūm, am, ūm esse |
| Plurale: | praedivinatūros, as, a esse |
| GERUNDIF |
| Génitif: | praedīvīnandi |
| Datif: | praedīvīnando |
| Accusatif: | ad praedīvīnandum |
| Ablatif: | praedīvīnando |
| SUPIN |
| praedivinatum |
Voir la forme passive de ce verbe
Parcourir le dictionnaire
A
B
C
D
E
F
G
H
I
J
K
L
M
N
O
P
Q
R
S
T
U
V
W
X
Y
Z
{{ID:PRAEDIVINO100}}
---CACHE---
|
Visitez nos sites:
En français
In english
In Deutsch
En español
Em portugues
По русски
Στα ελληνικά
|
Ën piemontèis
|