Déclinaison / Conjugueur latin
| SINGULIER |
| Nom. | resolubilis |
| Gen. | resolubilis |
| Dat. | resolubili |
| Acc. | resolubilem |
| Abl. | resolubili |
| Voc. | resolubilis |
| PLURIEL |
| Nom. | resolubiles |
| Gen. | resolubilĭum |
| Dat. | resolubilĭbus |
| Acc. | resolubiles |
| Abl. | resolubilĭbus |
| Voc. | resolubiles |
| SINGULIER |
| Nom. | resolubilis |
| Gen. | resolubilis |
| Dat. | resolubili |
| Acc. | resolubilem |
| Abl. | resolubili |
| Voc. | resolubilis |
| PLURIEL |
| Nom. | resolubiles |
| Gen. | resolubilĭum |
| Dat. | resolubilĭbus |
| Acc. | resolubiles |
| Abl. | resolubilĭbus |
| Voc. | resolubiles |
| SINGULIER |
| Nom. | resolubile |
| Gen. | resolubilis |
| Dat. | resolubili |
| Acc. | resolubile |
| Abl. | resolubili |
| Voc. | resolubile |
| PLURIEL |
| Nom. | resolubilĭa |
| Gen. | resolubilĭum |
| Dat. | resolubilĭbus |
| Acc. | resolubilĭa |
| Abl. | resolubilĭbus | |