Déclinaison / Conjugueur latin
| SINGULIER |
| Nom. | sonabilis |
| Gen. | sonabilis |
| Dat. | sonabili |
| Acc. | sonabilem |
| Abl. | sonabili |
| Voc. | sonabilis |
| PLURIEL |
| Nom. | sonabiles |
| Gen. | sonabilĭum |
| Dat. | sonabilĭbus |
| Acc. | sonabiles |
| Abl. | sonabilĭbus |
| Voc. | sonabiles |
| SINGULIER |
| Nom. | sonabilis |
| Gen. | sonabilis |
| Dat. | sonabili |
| Acc. | sonabilem |
| Abl. | sonabili |
| Voc. | sonabilis |
| PLURIEL |
| Nom. | sonabiles |
| Gen. | sonabilĭum |
| Dat. | sonabilĭbus |
| Acc. | sonabiles |
| Abl. | sonabilĭbus |
| Voc. | sonabiles |
| SINGULIER |
| Nom. | sonabile |
| Gen. | sonabilis |
| Dat. | sonabili |
| Acc. | sonabile |
| Abl. | sonabili |
| Voc. | sonabile |
| PLURIEL |
| Nom. | sonabilĭa |
| Gen. | sonabilĭum |
| Dat. | sonabilĭbus |
| Acc. | sonabilĭa |
| Abl. | sonabilĭbus | |