Déclinaison / Conjugueur latin
| PRÉSENT |
| I sing. | spīcŭlo |
| II sing. | spīcŭlas |
| III sing. | spīcŭlat |
| I plur. | spīcŭlāmus |
| II plur. | spīcŭlātis |
| III plur. | spīcŭlant |
| IMPARFAIT |
| I sing. | spīcŭlābam |
| II sing. | spīcŭlābas |
| III sing. | spīcŭlābat |
| I plur. | spīcŭlabāmus |
| II plur. | spīcŭlabātis |
| III plur. | spīcŭlābant |
| FUTUR SIMPLE |
| I sing. | spīcŭlābo |
| II sing. | spīcŭlābis |
| III sing. | spīcŭlābit |
| I plur. | spīcŭlabĭmus |
| II plur. | spīcŭlabĭtis |
| III plur. | spīcŭlābunt |
| PARFAIT |
| I sing. | spiculavi |
| II sing. | spiculavisti |
| III sing. | spiculavit |
| I plur. | spiculavĭmus |
| II plur. | spiculavistis |
| III plur. | spiculavērunt, spiculavēre |
| PLUS-QUE-PARFAIT |
| I sing. | spiculavĕram |
| II sing. | spiculavĕras |
| III sing. | spiculavĕrat |
| I plur. | spiculaverāmus |
| II plur. | spiculaverātis |
| III plur. | spiculavĕrant |
| FUTUR ANTÉRIEUR |
| I sing. | spiculavĕro |
| II sing. | spiculavĕris |
| III sing. | spiculavĕrit |
| I plur. | spiculaverĭmus |
| II plur. | spiculaverĭtis |
| III plur. | spiculavĕrint |
| PRÉSENT |
| I sing. | spīcŭlem |
| II sing. | spīcŭles |
| III sing. | spīcŭlet |
| I plur. | spīcŭlēmus |
| II plur. | spīcŭlētis |
| III plur. | spīcŭlent |
| IMPARFAIT |
| I sing. | spīcŭlārem |
| II sing. | spīcŭlāres |
| III sing. | spīcŭlāret |
| I plur. | spīcŭlarēmus |
| II plur. | spīcŭlarētis |
| III plur. | spīcŭlārent |
| PARFAIT |
| I sing. | spiculavĕrim |
| II sing. | spiculavĕris |
| III sing. | spiculavĕrit |
| I plur. | spiculaverĭmus |
| II plur. | spiculaverĭtis |
| III plur. | spiculavĕrint |
| PLUS-QUE-PARFAIT |
| I sing. | spiculavissem |
| II sing. | spiculavisses |
| III sing. | spiculavisset |
| I plur. | spiculavissēmus |
| II plur. | spiculavissētis |
| III plur. | spiculavissent |
| IMPÉRATIF |
| PRÉSENT |
| II sing. | spīcŭla |
| II plur. | spīcŭlāte |
| FUTUR |
| II sing. | spīcŭlāto |
| III sing. | spīcŭlāto |
| II plur. | spīcŭlatōte |
| III plur. | spīcŭlanto |
 |
| PARTICIPE |
| PRÉSENT |
| spīcŭlans, antis |
| FUTUR |
| spiculatūrūs, a, ūm |
| INFINITIF |
| PRÉSENT |
| spīcŭlāre |
| PARFAIT |
| spiculavisse |
| FUTUR |
| Singolare: | spiculatūrūm, am, ūm esse |
| Plurale: | spiculatūros, as, a esse |
| GERUNDIF |
| Génitif: | spīcŭlandi |
| Datif: | spīcŭlando |
| Accusatif: | ad spīcŭlandum |
| Ablatif: | spīcŭlando |
| SUPIN |
| spiculatum |
Voir la forme passive de ce verbe
Parcourir le dictionnaire
A
B
C
D
E
F
G
H
I
J
K
L
M
N
O
P
Q
R
S
T
U
V
W
X
Y
Z
{{ID:SPICULO100}}
---CACHE---
|
Visitez nos sites:
En français
In english
In Deutsch
En español
Em portugues
По русски
Στα ελληνικά
|
Ën piemontèis
|