Déclinaison / Conjugueur latin
| SINGULIER |
| Nom. | surrubeus |
| Gen. | surrubei |
| Dat. | surrubeo |
| Acc. | surrubeum |
| Abl. | surrubeo |
| Voc. | surrubee |
| PLURIEL |
| Nom. | surrubei |
| Gen. | surrubeōrum |
| Dat. | surrubeis |
| Acc. | surrubeos |
| Abl. | surrubeis |
| Voc. | surrubei |
| SINGULIER |
| Nom. | surrubeă |
| Gen. | surrubeae |
| Dat. | surrubeae |
| Acc. | surrubeam |
| Abl. | surrubeā |
| Voc. | surrubeă |
| PLURIEL |
| Nom. | surrubeae |
| Gen. | surrubeārum |
| Dat. | surrubeis |
| Acc. | surrubeas |
| Abl. | surrubeis |
| Voc. | surrubeae |
| SINGULIER |
| Nom. | surrubeum |
| Gen. | surrubei |
| Dat. | surrubeo |
| Acc. | surrubeum |
| Abl. | surrubeo |
| Voc. | surrubeum |
| PLURIEL |
| Nom. | surrubea |
| Gen. | surrubeōrum |
| Dat. | surrubeis |
| Acc. | surrubea |
| Abl. | surrubeis | |