Déclinaison / Conjugueur latin
| SINGULIER |
| Nom. | acceptatus |
| Gen. | acceptati |
| Dat. | acceptato |
| Acc. | acceptatum |
| Abl. | acceptato |
| Voc. | acceptate |
| PLURIEL |
| Nom. | acceptati |
| Gen. | acceptatōrum |
| Dat. | acceptatis |
| Acc. | acceptatos |
| Abl. | acceptatis |
| Voc. | acceptati |
| SINGULIER |
| Nom. | acceptată |
| Gen. | acceptatae |
| Dat. | acceptatae |
| Acc. | acceptatam |
| Abl. | acceptatā |
| Voc. | acceptată |
| PLURIEL |
| Nom. | acceptatae |
| Gen. | acceptatārum |
| Dat. | acceptatis |
| Acc. | acceptatas |
| Abl. | acceptatis |
| Voc. | acceptatae |
| SINGULIER |
| Nom. | acceptatum |
| Gen. | acceptati |
| Dat. | acceptato |
| Acc. | acceptatum |
| Abl. | acceptato |
| Voc. | acceptatum |
| PLURIEL |
| Nom. | acceptata |
| Gen. | acceptatōrum |
| Dat. | acceptatis |
| Acc. | acceptata |
| Abl. | acceptatis |
| Voc. | acceptata |
Parcourir le dictionnaire
A
B
C
D
E
F
G
H
I
J
K
L
M
N
O
P
Q
R
S
T
U
V
W
X
Y
Z
{{ID:ACCEPTATUS200}}
---CACHE---
|
Visitez nos sites:
En français
In english
In Deutsch
En español
Em portugues
По русски
Στα ελληνικά
|
Ën piemontèis
|