Déclinaison / Conjugueur latin
| PRÉSENT |
| I sing. | obpugno |
| II sing. | obpugnas |
| III sing. | obpugnat |
| I plur. | obpugnāmus |
| II plur. | obpugnātis |
| III plur. | obpugnant |
| IMPARFAIT |
| I sing. | obpugnābam |
| II sing. | obpugnābas |
| III sing. | obpugnābat |
| I plur. | obpugnabāmus |
| II plur. | obpugnabātis |
| III plur. | obpugnābant |
| FUTUR SIMPLE |
| I sing. | obpugnābo |
| II sing. | obpugnābis |
| III sing. | obpugnābit |
| I plur. | obpugnabĭmus |
| II plur. | obpugnabĭtis |
| III plur. | obpugnābunt |
| PARFAIT |
| I sing. | obpugnavi |
| II sing. | obpugnavisti |
| III sing. | obpugnavit |
| I plur. | obpugnavĭmus |
| II plur. | obpugnavistis |
| III plur. | obpugnavērunt, obpugnavēre |
| PLUS-QUE-PARFAIT |
| I sing. | obpugnavĕram |
| II sing. | obpugnavĕras |
| III sing. | obpugnavĕrat |
| I plur. | obpugnaverāmus |
| II plur. | obpugnaverātis |
| III plur. | obpugnavĕrant |
| FUTUR ANTÉRIEUR |
| I sing. | obpugnavĕro |
| II sing. | obpugnavĕris |
| III sing. | obpugnavĕrit |
| I plur. | obpugnaverĭmus |
| II plur. | obpugnaverĭtis |
| III plur. | obpugnavĕrint |
| PRÉSENT |
| I sing. | obpugnem |
| II sing. | obpugnes |
| III sing. | obpugnet |
| I plur. | obpugnēmus |
| II plur. | obpugnētis |
| III plur. | obpugnent |
| IMPARFAIT |
| I sing. | obpugnārem |
| II sing. | obpugnāres |
| III sing. | obpugnāret |
| I plur. | obpugnarēmus |
| II plur. | obpugnarētis |
| III plur. | obpugnārent |
| PARFAIT |
| I sing. | obpugnavĕrim |
| II sing. | obpugnavĕris |
| III sing. | obpugnavĕrit |
| I plur. | obpugnaverĭmus |
| II plur. | obpugnaverĭtis |
| III plur. | obpugnavĕrint |
| PLUS-QUE-PARFAIT |
| I sing. | obpugnavissem |
| II sing. | obpugnavisses |
| III sing. | obpugnavisset |
| I plur. | obpugnavissēmus |
| II plur. | obpugnavissētis |
| III plur. | obpugnavissent |
| IMPÉRATIF |
| PRÉSENT |
| II sing. | obpugna |
| II plur. | obpugnāte |
| FUTUR |
| II sing. | obpugnāto |
| III sing. | obpugnāto |
| II plur. | obpugnatōte |
| III plur. | obpugnanto |
 |
| PARTICIPE |
| PRÉSENT |
| obpugnans, antis |
| FUTUR |
| obpugnatūrūs, a, ūm |
| INFINITIF |
| PRÉSENT |
| obpugnāre |
| PARFAIT |
| obpugnavisse |
| FUTUR |
| Singolare: | obpugnatūrūm, am, ūm esse |
| Plurale: | obpugnatūros, as, a esse |
| GERUNDIF |
| Génitif: | obpugnandi |
| Datif: | obpugnando |
| Accusatif: | ad obpugnandum |
| Ablatif: | obpugnando |
| SUPIN |
| obpugnatum |
Voir la forme passive de ce verbe
Parcourir le dictionnaire
A
B
C
D
E
F
G
H
I
J
K
L
M
N
O
P
Q
R
S
T
U
V
W
X
Y
Z
{{ID:OBPUGNO100}}
---CACHE---
|
Visitez nos sites:
En français
In english
In Deutsch
En español
Em portugues
По русски
Στα ελληνικά
|
Ën piemontèis
|