Déclinaison / Conjugueur latin
| SINGULIER |
| Nom. | sortiger |
| Gen. | sortigeri |
| Dat. | sortigero |
| Acc. | sortigerum |
| Abl. | sortigero |
| Voc. | sortiger |
| PLURIEL |
| Nom. | sortigeri |
| Gen. | sortigerōrum |
| Dat. | sortigeris |
| Acc. | sortigeros |
| Abl. | sortigeris |
| Voc. | sortigeri |
| SINGULIER |
| Nom. | sortigeră |
| Gen. | sortigerae |
| Dat. | sortigerae |
| Acc. | sortigeram |
| Abl. | sortigerā |
| Voc. | sortigeră |
| PLURIEL |
| Nom. | sortigerae |
| Gen. | sortigerārum |
| Dat. | sortigeris |
| Acc. | sortigeras |
| Abl. | sortigeris |
| Voc. | sortigerae |
| SINGULIER |
| Nom. | sortigerum |
| Gen. | sortigeri |
| Dat. | sortigero |
| Acc. | sortigerum |
| Abl. | sortigero |
| Voc. | sortigerum |
| PLURIEL |
| Nom. | sortigera |
| Gen. | sortigerōrum |
| Dat. | sortigeris |
| Acc. | sortigera |
| Abl. | sortigeris | |