Déclinaison / Conjugueur latin
| SINGULIER |
| Nom. | sortilegus |
| Gen. | sortilegi |
| Dat. | sortilego |
| Acc. | sortilegum |
| Abl. | sortilego |
| Voc. | sortilege |
| PLURIEL |
| Nom. | sortilegi |
| Gen. | sortilegōrum |
| Dat. | sortilegis |
| Acc. | sortilegos |
| Abl. | sortilegis |
| Voc. | sortilegi |
| SINGULIER |
| Nom. | sortilegă |
| Gen. | sortilegae |
| Dat. | sortilegae |
| Acc. | sortilegam |
| Abl. | sortilegā |
| Voc. | sortilegă |
| PLURIEL |
| Nom. | sortilegae |
| Gen. | sortilegārum |
| Dat. | sortilegis |
| Acc. | sortilegas |
| Abl. | sortilegis |
| Voc. | sortilegae |
| SINGULIER |
| Nom. | sortilegum |
| Gen. | sortilegi |
| Dat. | sortilego |
| Acc. | sortilegum |
| Abl. | sortilego |
| Voc. | sortilegum |
| PLURIEL |
| Nom. | sortilega |
| Gen. | sortilegōrum |
| Dat. | sortilegis |
| Acc. | sortilega |
| Abl. | sortilegis | |