Déclinaison / Conjugueur latin
expurgor - Diathèse passive
(expurgo, expurgas, expurgavi, expurgāre, expurgatum)
verbe transitif I conjugaison
Voir la traduction de ce mot
| PRÉSENT |
| I sing. | expurgor |
| II sing. | expurgāris, expurgāre |
| III sing. | expurgātur |
| I plur. | expurgāmur |
| II plur. | expurgamĭni |
| III plur. | expurgantur |
| IMPARFAIT |
| I sing. | expurgābar |
| II sing. | expurgabāris, expurgabāre |
| III sing. | expurgabātur |
| I plur. | expurgabāmur |
| II plur. | expurgabamĭni |
| III plur. | expurgabantur |
| FUTUR SIMPLE |
| I sing. | expurgābor |
| II sing. | expurgabĕris, expurgabĕre |
| III sing. | expurgabĭtur |
| I plur. | expurgabĭmur |
| II plur. | expurgabimĭni |
| III plur. | expurgabuntur |
| PARFAIT |
| I sing. | expurgatus, a, um sum |
| II sing. | expurgatus, a, um es |
| III sing. | expurgatus, a, um est |
| I plur. | expurgati, ae, a sumus |
| II plur. | expurgati, ae, a estis |
| III plur. | expurgati, ae, a sunt |
| PLUS-QUE-PARFAIT |
| I sing. | expurgatus, a, um eram |
| II sing. | expurgatus, a, um eras |
| III sing. | expurgatus, a, um erat |
| I plur. | expurgati, ae, a eramus |
| II plur. | expurgati, ae, a eratis |
| III plur. | expurgati, ae, a erant |
| FUTUR ANTÉRIEUR |
| I sing. | expurgatus, a, um ero |
| II sing. | expurgatus, a, um eris |
| III sing. | expurgatus, a, um erit |
| I plur. | expurgati, ae, a erimus |
| II plur. | expurgati, ae, a eritis |
| III plur. | expurgati, ae, a erunt |
| PRÉSENT |
| I sing. | expurger |
| II sing. | expurgēris, expurgēre |
| III sing. | expurgētur |
| I plur. | expurgēmur |
| II plur. | expurgemĭni |
| III plur. | expurgentur |
| IMPARFAIT |
| I sing. | expurgārer |
| II sing. | expurgarēris, expurgarēre |
| III sing. | expurgarētur |
| I plur. | expurgarēmur |
| II plur. | expurgaremĭni |
| III plur. | expurgarentur |
| PARFAIT |
| I sing. | expurgatus, a, um sim |
| II sing. | expurgatus, a, um sis |
| III sing. | expurgatus, a, um sit |
| I plur. | expurgati, ae, a simus |
| II plur. | expurgati, ae, a sitis |
| III plur. | expurgati, ae, a sint |
| PLUS-QUE-PARFAIT |
| I sing. | expurgatus, a, um essem |
| II sing. | expurgatus, a, um esses |
| III sing. | expurgatus, a, um esset |
| I plur. | expurgati, ae, a essemus |
| II plur. | expurgati, ae, a essetis |
| III plur. | expurgati, ae, a essent |
| IMPÉRATIF |
| PRÉSENT |
| II sing. | expurgāre |
| II plur. | expurgamĭni |
| FUTUR |
| II sing. | expurgātor |
| III sing. | expurgātor |
| II plur. | |
| III plur. | expurgantor |
| PARTICIPE |
| PARFAIT |
| expurgatus, a, um |
| INFINITO |
| PRÉSENT |
| expurgāri |
| PARFAIT |
| Singolare: | expurgatus, a, um esse |
| Plurale: | expurgati, ae, a esse |
| FUTUR |
| expurgatum esse |
| GERUNDIVO |
| expurgandus, a, um | |